Es mācos ceļot
kā vējš, kas klīst pa ielām
un nes līdzi pēdējās čaukstošās lapas,
kā dzirkstošie ūdeņi, kas kā asinsvadi
sazarojas ainavas plašumos,
kā gājputni, kas veic grūto ceļu, lai nonāktu tur, kur iespējama dzīve.
Es mācos nepalikt uz vietas
ērtībās, bez riska, ar zināmām domām,
atbalsta siltumā un pazīstamās robežās.
Atkal un atkal es atstāju aiz sevis
maldinošo mirāžu, ka esmu jau klāt.
Jo dzīvot nozīmē ļaut sevi uzrunāt
neparastajam un sāpēm,
kas ilgojas tikt remdinātas un
dzīvespriekam, kas ved dziļumā.
Dzīvot nozīmē atrast klusu laimi daudzās vietās,
it kā garāmejot.
Giannina Wedde no grāmatas "Ziemasbaltā klusumā".