Ir pienācis laiks.
Tas, ko mēs zinājām par Dievu,
nav nekas vairāk kā kvēpi uz baltām baznīcas sienām,
kā nokaltušas lapas bērnu rokās.
Zaudētā laika spārnu ritms.
Mēs meklējām gaismas garšu
un vienmēr pretojāmies mīlestībai,
iemīlēties savā vientulībā.
Tagad ir pienācis laiks. Tas ir beidzies.
Mēs vienmēr zinājām par šo stundu,
kad pirksts brūcē vērš skatienu uz dievišķību,
kas svētlaimīgi, mežonīgi un brīvi dzīvo mežos, ezeros un zvaigžņu gaismās
un mūsu novecojošo seju nenoteiktībā.
Giannina Wedde no krājuma "Herzkammer der Nacht"