Klusā nedēļa ir viens no skaistākajiem un noslēpumainākajiem liturģiskajiem laikiem Baznīcas gadā. Man tas tuvākais laiks gada ritumā. Īpaši iezīmējas Triduum vai Trijdiena, kas patiesībā ir garš dievkalpojums, kura noslēgumā sākam svinēt Kristus Augšāmcelšanos. Daudzās Latvijas draudzes veido ļoti skaistas liturģijas un noformē un grezno baznīcu telpas, izceļot notiekošā nozīmi. Arī tad, ja draudzes ir nelielas( katoļu baznīca Latvijā ir diaspora).
Gavēņa laiks, 40 dienas pirms Lieldienām, ir sagatavošanās Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Šajā laikā Dievs aicina ne vien pieminēt Jēzus ciešanas, bet gatavoties pārmaiņām mūsu pašu dzīvēs, izsvērt svarīgo un nozīmīgo, atteikties no nevajadzīgā. Tā, vērīgi ejot cauri Gavēņa laikam, var ieraudzīt dažādas “ceļazīmes”. Divas nedēļas pirms Klusās nedēļas notika starptautiskas darbnīcas “Pārejas” dejas meditācijā. Te daži novērojumi. Mums vienmēr ir iespēja pārmaiņām un pārejām. To redzam arī dabā. Ziema pāriet pavasarī, nakts – dienā, minūtes - stundā. Ir pārejas, kurām ļaujamies. Ir pārejas, no kurām cenšamies izvairīties. Tas ir nedrošas, nezināmas, reizēm šauras. Un mēs neejam tālāk. Metam lokus paši ap sevi, riņķojam, baidoties izšķirties, bet esam jau izšķīrušies. Palikt pie sevis un sava ierastā stāvokļa. Reizēm pārejas notiek, kad aiz mums atveras bezdibenis un esam spiesti iet tālāk, lai saglabātu dzīvību. Reizēm izšķiešanās iet ir skaidra un apzināta. Un mēs nonākam citā pusē, situācijā, vidē. Lai tajā orientētos, jābūt vērīgam, fokusētam un paļāvīgam. Pēdējais ir izšķiroši svarīgi – spēt paļauties. Zināt, ka Tavā dzīvē ir Kāds , uz kuru vari paļauties. “Esi paļāvīgs un nebīsties!” saka Dievs. Tas atbrīvo no sasprindzinājuma un pārspīlēta kontroles gara, dāvā vieglumu, piepilda ar pateicību un mieru.
Te - ieskats darbnīcu norisē.
Strādāju Rīgas Katoļu ģimnāzijā, kur Klusajā nedēļā notiek ne vien skolēnu veidots Krustaceļš, bet arī Klusuma diena.Šogad tā bija trešdienā, kad dienas sākumā pr. Ivars SJ (skolas kapelāns) vadīja meditāciju. Dienas gaitā, līdz 12.00 skolēni un skolotāji ievēroja klusumu gan stundās, gan strapbrīžos. Nodarbības tika notika patstāvīga darba formā, kuras skolotājs atbalstīja ar komentāriem uz tāfeles. Es savās nodarbībās piedāvāju izteikumus par klusuma nozīmi, kurus audzēkņi varēja rakstiski komentēt vai izteikt savu viedokli par klusuma nozīmi.
Ap 90% audzēkņu klusumu atzina par nomierinošu, tomēr dažiem tas radīja nemieru un sasprindzinājumu.
Vakar sarakstījos ar draugiem Harkivā, sveicot Lieldienās. Jautāju – kā iet, zinot, cik šis jautājums muļķīgs. Viņi atbildēja – labi, mēs esam stipri. Un piebilda – ja vien varētu izgulēties. Un es noslīgu ceļos, pateicoties par klusuma un miera dāvanu. Ļoti trauslu. Bet, kad es šorīt atvēru logu, aiz tā dziedāja putni, nevis raķetes.
Ceturtdienas vakarā draudzē organizēju jau par tradīciju kļuvušo Pashas mielastu, kur piedalījās 28 viesi. Norise un teksti palīdz iedziļināties Lielās nedēļas notikumos un Dieva dāvātās brīvības nozīmē. Vakara kārtība ir stililizēts jūdu mielasta attēlojums, tomēr ļoti uzrunājošs ar galdu klājumu un seder šķīvja simboliku.Šie simboli( ēdieni) uzrunā ne vien vizuāli, bet arī ar garšu un smaržu, tā radot vienotības un kopīgas pieredzes apziņu.Paldies Sv.Terēzes draudzei par iespēju mielastu rīkot skaistajā draudzes mājā un visiem palīgiem, telpas sakārtojot un novācot.
Piektdien daudzās Latvijas pilsētās, arī Rīgā, notika Krustaceļš. Rīgā tajā piedalās dažādu konfesiju pārstāvji. 15.00 draudzē svinējām Krusta pagodināšanas dievkalpojumu.
Sestdien bija laiks klusumam, lūgšanai un iespēja krāsot olas. Latvijā olu krāsošanai lielākoties lietojam dabas krāsvielas, kas vienmēr gādā par pārsteigumiem. Zilais kāposts, ko šogad lietoju, var radīt krāsu spektru no zaļā līdz tumši violetam. Pievienoju arī sīpolu mizas un dažus citus vielas.
Iznāca gan brūnas, gan zilas.
Sestdien vakarā ar draudzes kori pulcējāmies mēģinājumam. 21.00 sākās Lieldienu vigilija. Varējām nolasīt visus lasījumus un dziedājumus, pateicoties draudzes un kora aktīvai līdzdalībai. Gribu pateikt paldies pr.Tadeušam SJ par vigilijas vadīšanu un sprediķi. Tāpat Tatjanai par skaisto noformējumu, Anitai par kora dziedājumu un visiem dalībniekiem!
Vakara un nakts gaitā varēja sekot Augšāmcelšanās svētkiem visā pasaulē, kas iespējams, pateicoties sociāliem tīkliem. Tā apsveicām viens otru gan Latvijā, gan Eiropā, Indijā un Austrālijā.
Svētdienas rīts bija silts un saulains. Beidzot varēja just, ka pavasaris ir sasniedzis Latviju. Gājām procesijā, slavējām Dievu un svinējām svētkus.
Tagad sākas Lieldienu oktāva. Tā ir iespēja satikt augšāmcēlušos Kristu. Tāpat arī kādā citā reizē. Pāreja notiek - vai gribam vai nē. Beidzas ziema, sākas pavasaris. Daži cilvēki vēl velk cepuri, daži - staigā t-kreklā. Un Tu?