Varbūt Tavām sāpēm nav citas jēgas, kā draudzība ar citām- kuras tālā, nezināmā vietā, kuru pat sapņi neaizsniedz, cieš sveša sieviete. Un varbūt prieks, kurš apciemoja Tevi šorīt, No kādas tālas, nezināmas vietas Ir vecā, priecīgā vīra sūtīts, Kā atbilde Tavai lūgšanai. Un varbūt mierinājums, No svešinieka tālumā Būs dziedinoša ziede Tavām ciešanām. Varbūt ka dažkārt, tumšās stundās Vien nekad nesatikta svešinieka staltais stāvs, iznesīs Tevi cauri tumsai. Kā tīkls neredzams, Kas maigi saista mūs, kur katrs otra īstenībā dzīvo. Un mums, to pašiem nezinot, no citu dzīvēm piedzimst jauna cerība. /Giannina Wedde teksts/Jeanie Tomanek attēls/
